Komercplatību tirgus apskats

Tirgū ir novērojama pārprodukcijas krīze. Jau ilgāku laiku A klases biroju projektos telpas stāv tukšas. Saskaņā ar kompānijas BaltHaus informāciju, brīvās telpas veido aptuveni 25%. Turpinās nomas maksu samazināšanās tendence, kura veicina uzņēmumu pārcelšanos uz lētākiem, kā arī mazākiem birojiem. Nomas darījumi notiek, tomēr to skaits ir neliels. Nestabilā ekonomiskā situācija veicina to, ka pārsvarā tiek slēgti īstermiņa līgumi – līdz vienam gadam. Tas samazina projektu investicionālo pievilcību, jo nav iespējams aprēķināt naudas plūsmu kaut vai vidēja termiņa perspektīvā. Nomas maksas A klases birojiem ir intervālā no 12-16 EUR/kv.m., bet B klases birojiem no 8-11 EUR/kv.m. Atšķirībā no attīstītājiem, kuru projekti tika uzcelti pirmskrīzes periodā, attīstītāji, kuri savus projektus realizēja iepriekšējā gadā, ir nokļuvuši vissarežģītākajā situācijā – viņu biroju centri stāv gandrīz tukši.

 

 

Izmaksu optimizācijas nolūkā gandrīz visi tirdzniecības centri ir saīsinājuši savus darba laikus, tāpat samazināts ir arī pārdevēju skaitu. Saistībā ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos daudzi uzņēmumi pieņem lēmumu vai nu slēgt daļu savu veikalu vai arī pilnībā aiziet no tirgus. Lai piesaistītu pircējus, veikali aktīvi izmanto atlaides, turklāt var teikt, ka atlaidēm vairs nepiemīt sezonāls raksturs – tās tagad tiek piedāvātas cauru gadu. Šobrīd tirdzniecības centri orientējas uz vidējas un zemas cenu kategorijas preču piedāvāšanu, piesaistot piemērotus nomniekus. Neskatoties uz to, brīvo telpu īpatsvars turpina palielināties. Strauja apgrozījuma samazināšanās rezultātā (2009. gada 4 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 25,8%), turpina kristies arī nomas maksas. Jāatzīmē, ka vairāku ieplānoto tirdzniecības centru celtniecība ir atlikta uz vēlāku laiku.  

 

 

Pieprasījums pēc noliktavu telpām galvenokārt ir atkarīgs no mazumtirdzniecības un transporta pārvadājumu uzrādītajiem rezultātiem - šajos segmentos ir fiksēts straujš kritums. Attīstītāji, kuru projektiem bija paredzēta nākamo kārtu celtniecība vai paplašināšana, ir oficiāli atteikušies no saviem plāniem un atlikuši tos līdz nezināmam laikam. Nomas maksas ir samazinājušās no 5-6 EUR/kv.m. līdz 3,5-4,5 EUR/kv.m. Novērojama tendence, ka attīstītāji pārorientējas no universālu projektu celtniecības uz noliktavu celtniecību konkrētiem pasūtītājiem. Šāda iezīme noliktavu projektiem bija raksturīga tirgus attīstības sākumposmā. Noslēgto līgumu termiņi kļūst garāki (viens līgums var ilgt apmēram 6 mēnešus). Jāuzsver, ka nomnieki šobrīd ļoti kritiski izvērtē katru noslēdzamā līguma punktu.

 

 

Nozīmīgu ietekmi uz viesnīcu darbību atstāja PVN paaugstināšana, kas samazināja mūsu viesnīcu konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Latvijas viesnīcu noslogojums turpina samazināties – 2009. gada 1. ceturksnī tas veidoja 22%, bet iepriekšējā gadā – 34%. Noslogojums ir būtiski samazinājies arī Rīgā esošajām viesnīcām – no 41 līdz 27%. Tas ir saistīts gan ar klientu skaita samazināšanos (par 27% 2009. gada 1. ceturksnī), gan ar konkurences palielināšanos, tā kā iepriekšējos gados tika uzceltas vairākas viesnīcas. Arvien biežāk viesnīcas savā pakalpojumu klāstā iekļauj SPA-kompleksa pakalpojumus - tie ienākumus gūst autonomi, jo viņu piedāvātos pakalpojumus izmanto ne tikai viesnīcas klienti. Viesnīcas, kuras ietilpst lielu viesnīcu ķēžu sastāvā, var justies drošāk, savukārt pašreizējā situācija vislielāko ietekmi atstāj tieši uz nelielajām viesnīcām. Prognozējams, ka tuvākajā laikā būs iespējams novērot bankrotu skaita palielināšanos.